Latviešu varoņi un personības RSS

Fricis Celmiņš (1896-1940) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Viens no diviem Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem kuri pēc Latvijas okupācijas 1940.g. vasarā, nevēloties izpaust dienesta noslēpumus veica pašnāvību- nošaujoties. Fricis Celmiņš ir dzimis Liepājas rajonā, Kursīšu pagastā. 1896. gada 27.augustā. Mācījies pilsētas ģimnāzijā. 1.pasaules kara gados dienējis Latviešu strēlnieku formējumos. 1918.g. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Dienējis 1. Latvijas Neatkarības rotā un kopā ar to piedalījies cīņās pret boļševikiem Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā. 1919. g. 30. martā Slokas apkaimē ienaidnieka uzbrukuma laikā C., neskatoties uz nāves briesmām, ienaidnieka ugunī devās izlūkos un ziņoja par lielinieku dislokāciju. Šīs ziņas lāva...

Turpināt lasīt

    Pulkvedis Ludvigs Bolšteins. 1920. gadi   Ludvigs Bolšteins dzimis 1888. gada 5. februārī Sesavas pagastā, Vējakrogā. Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas, viņš iestājās Pēterburgas universitātē Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, lai studētu ķīmiju. Pēc studijām 1912. gadā L. Bolšteins brīvprātīgi iestājās karadienestā 3. dragūnu pulkā, no kura pēc gada atvaļināts apakšvirsnieka pakāpē.   Pirmās latviešu atsevišķās brigādes štābs. 1919. gada pavasaris. 1. rindā 2. no kreisās – štāba priekšnieks kapteinis Ludvigs Bolšteins   1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, L. Bolšteinu, kurš tobrīd dzīvoja Tukuma apriņķī, mobilizēja armijā, Daugavgrīvas cietokšņa kājnieku rotā par jaunākā virsnieka vietas izpildītāju. 1914....

Turpināt lasīt

Ģenerālis Krišjānis Berķis. 1930. gadu beigas   Krišjānis Berķis dzimis 1884. gada 26. aprīlis Īslīces pagasta Bērzukrogā. 1903. gadā, pēc Bauskas pilsētas skolas beigšanas, Kr. Berķis iestājās Viļņas junkurskolā, kuru pabeidza pēc 3 gadiem kā podporučiks. Dienēja Somijas 2. strēlnieku pulkā Helsinkos. 1909. gadā Kr. Berķis saņēma poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi.   Latgales divīzijas štāba virsnieki ar Latvijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Jāni Balodi. 1920. gada sākums. 1. rindā 3. no kreisās – pulkvedis Krišjānis Berķis   1917. gada jūlijā Kr. Berķis saņēma apakšpulkveža dienesta pakāpi un kļuva par 6....

Turpināt lasīt

                Viens no ievērojamākajiem un talantīgākajiem latviešu virsniekiem un militārās zinātnes teorētiķiem, kuram bija ievērojama nozīme arī cīņās par Latvijas neatkarību, bija 1880. gadā Lugažu pagasta Jaunvīndedzēs dzimušais Pēteris Radziņš.             Pēc pirmās izglītības iegūšanas Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Nelsona reālskolā, Radziņš 1898. gadā uzsāka savu militāro karjeru, iestājoties Krievijas impērijas armijā brīvprātīgi. Pēc dienesta Lietuvas teritorijā dislocētajā 112. Urālu kājnieku pulkā, 1899. gadā Radziņš iestājas Viļņas junkurskolā, absolvējot to 1901. gadā podporučika pakāpē. Pēc neilga dienesta 113. kājnieku pulkā un virsnieka pakāpes iegūšanas, turpina dienestu Ostrovas pilsētā Polijā. Ņem dalību Krievijas-Japānas karā no 1905....

Turpināt lasīt

        Latvijas armijas Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. 1933.–1936. gads     Rūdolfs Bangerskis dzimis 1878. gada 21. jūlijā Taurupes pagasta Līčakrogā. Mācījās Zaubes pamatskolā un Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1895. gadā iestājās armijā, dienot gan Rīgā, gan Pēterburgā. 1899. gadā R. Bangerskis iestājās Pēterburgas kājnieku junkurskolā, kuru pabeidza 1901. gadā kā podpraporščiks. Pēc skolas beigšanas turpināja dienestu 93. un 96. kājnieku pulkā Pleskavā. 1901. gada decembrī R. Bangerskis saņēma podporučika dienesta pakāpi.   Kurzemes divīzijas virsnieki 18. novembra parādē. 1924. gads. Priekšplānā 1. no kreisās – Kurzemes divīzijas komandieris pulkvedis Rūdolfs Bangerskis     No 1904....

Turpināt lasīt